Skolotājam Mihaēlam Hamburgeram 200

Uzaicinām Jūs uz atceres pasākumu: 

“Skolotājam Mihaēlam Hamburgeram 200” 

Sestdien, 2025. gada 5. jūlijā, Grobiņā 
11:00 - piemiņas brīdis Iļģu kapsētā 
13:00 - priekšlasījumi Grobiņas baptistu dievnamā 
17:00 - 19.gs. mūzikas koncerts Grobiņas luterāņu dievnamā 

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt skolotāja Mihaēla Hamburgera (10.07.1825 - 02.03.1896) dzīves stāstu un viņa profesionālo darbību Kurzemes skolās Zirās, Dinsdurbē, Planicās, Iļģos uc, uzzināt par viņa personības iespaidu uz baptistu kristiešu kustības pirmsākumiem Kurzemē, saprast piētisma kustības un hernhūtiešu brāļu draudzes ietekmi uz Eiropas tautām un latviešu sabiedrību 19. gadsimta vidū, iepazīties ar Mihaēla Hamburgera literāro darbību "Latviešu avīzēs", kā arī klausīties 19. gadsimta mūziku. 


Ja vēlies finansiāli atbalstīt šī notikuma organizēšanu un norisi: 
Latvijas Baptistu vēstures biedrība
Reģ. Nr. 40008245655,
Konts: LV65HABA0551041197463
Ziedojuma mērķis: M.Hamburgeram 200 

Papildus informācijai: 
tālrunis 29653633 


Mihaēla Hamburgera atdusas vieta Iļģu kapsētā pie Grobiņas: 


===================

Skolotājam Mihaēlam Hamburgeram - 200

Jēkabs Dzērve, LBDS mācītājs

Baptistu historiogrāfijā ir divi galvenie uzskati par baptisma izcelšanos Latvijas teritorijā. Pirmais no tiem, ka latvieši paši savos garīgajos meklējumos nonāca līdz baptistu pārliecībai, respektīvi, latvieši paši atrada baptistus. Šis uzskats pastāv uz to, ka baptisms Latvijas teritorijā netika aizsākts ārējas misijas rezultātā. Šajā gadījumā tiek runāts par baptisma pirmsākumiem saistībā ar notikumiem Ziru skolā no 1847.līdz 1849.gadam, kad tur strādāja skolotājs Mihaēls Hamburgers, un viņa tālākajiem kontaktiem ar saviem skolniekiem, citiem domubiedriem, un Adamu Gertneru līdz 1860.gadam, kad notika latviešu baptistu kristības. Šajā gadījumā kā Latvijas baptisma avoti tiek redzēti M.Hamburgera teoloģiskie priekšstati un piētisms. Otrs uzskats pauž, ka baptisma pirmsākumi ir ciešā saistībā ar Mēmeles (tagad. Klaipēda) vācu baptistu draudzi, kuras vairāki locekļi, sākot ar 1858.gadu, bija apmetušies Liepājā un tās apkārtnē. 
Daudz pilnīgāku kopainu iegūst, ja aplūko abus priekšstatus kopskatā, norādot, ka tie bija savstarpēji papildinoši, nepieciešami faktori, kuri kopā sasaucoties deva pamatu un virzību pirmajām latviešu baptistu draudzēm. Jautājumā, vai baptisti atrada latviešus vai otrādi, ir jāsaka, ka abējādi. Ja skatās no Ventspils un Zirām, un tur notiekošā, tad ir viens skats, proti, uzskats, ka latvieši atrada baptistus, ja skatās no Liepājas un Grobiņas puses, tad rodas cits skats un priekšstats, proti, ka latviešu baptisms iesākas caur vācu baptistu darbību. 
Skolotāja M.Hamburgera darbība Ziru skolā no 1847. līdz 1849.gadam ir senākais zināmais latviešu baptisma aizsākuma punkts, tāpēc arī veltāma uzmanība skolotāja M.Hamburgera darbībai un viņa uzskatiem, kuri deva pamatu viņa skolnieku garīgiem meklējumiem. M.Hamburgers J.Rīsa grāmatā tiek raksturots kā cilvēks, kurš daudz lasīja un caur to izglītojās. Bez luteriskās Baznīcas mācības, ir plašāk noskaidrojams, kas bija tie reliģiskie avoti, kuri ietekmēja Ziru skolotāja M.Hamburgera kristīgās pasaules redzējumu. Vai tā bija kāda lasīta literatūra par metodismu, piētismu, hernhūtismu, baptismu vai kādu citu kustību, kura veidoja viņa teoloģiskos priekšstatus? Tie varēja būt arī citi viņa laikabiedri ar līdzīgu pasaules redzējumu. Padziļināti pētījumi varētu sniegt atbildi uz šo jautājumu. 
Atceroties savu skolotāju, pirmie baptisma kustības vadītāji Latvijā norādīja, ka viņi tika mācīti Dievu lūgt saviem vārdiem. M.Hamburgers atstāja dziļu iespaidu uz saviem skolniekiem un viņu vecākiem, un mudināja viņus praktizēt kristietības mācību ikdienas dzīvē. M.Hamburgers aicināja pārvērtēt savas personīgās attiecības ar Dievu un lūgšanu dzīvi, ievērot svētdienas svinēšanu, atturēties no alkohola atkarības. No M.Hamburgera skolnieku sniegtā raksturojuma, ir pieļaujams, ka viņa uzskatus var raksturot kā piētiskus. Starp M.Hamburgeru un pirmajiem baptistiem nepastāvēja teoloģiska rakstura domstarpības. Tāpat kā citi sava laika skolotāji, M.Hamburgers bija piederīgs luteriskajai Baznīcai un skolas jautājumos padots savas luteriskās Baznīcas draudzes mācītājam un vietējam muižkungam. J.Rīss norāda, ka M.Hamburgera skolnieki tika audzināti kā luterāņi un desmit gadu garumā saglabāju savu identitāti luteriskajā Baznīcā. Viņu sākotnējais nodoms nebija saraut attiecības ar luterisko Baznīcu. Uz to norāda Ernsta Eglīša saruna ar M.Hamburgeru par cilvēkiem, kuri nodalījušies no Baznīcas un krista pieaugušos. Uz M.Hamburgera sacīto klātesošie izrādījuši izbrīnu par to kā var “dzenoties pēc svētas dzīvošanas atstāt Baznīcu.” E.Eglītis to atzīst vēl pusgadsimtu vēlāk. Viņš pat atzīstas, ka lūdzis Dievu, lai baptisms nenonāktu līdz Zirām, Užavai. Taču sekojošās M.Hamburgera skolnieku domstarpības ar atsevišķiem luterāņu mācītājiem, liek meklēt atbildi uz tām akcentu atšķirībām, ja tādas konstatējamas, kurus cilvēka garīgajai dzīvei akcentēja luteriskā Baznīca un M.Hamburgera mācīto dievbijības praksi, kurai lielu un noteicošu nozīmi piešķīra viņa skolnieki. Iespējams, var runāt par atšķirībām, kādas M.Hamburgera skolnieki saskatīja konkrētu mācītāju sludinātajā un M.Hamburgera mācītajā un demonstrētajā dievbijībā. Šādā aspektā ir aplūkojami un pētāmi skolotāja M.Hamburgera teoloģiskie priekšstati par kuriem var spriest no viņa publikācijām “Latviešu Avīzēs” līdz 1860.gadam.
Pēc 1849.gada, kad M.Hamburgera skolniekiem radās domstarpības ar mācītājiem un muižkungiem, viņš uzturēja saikni ar viņiem un sniedza praktisku atbalstu viņu jaunās piederības meklējumos. Sākotnēji, kad vēl nebija zināms par baptistiem, viņi meklēja piederību pie hernhūtiešu draudzes, taču pastāvošo likumu dēļ tas nebija iespējams. M.Hamburgers uzturēja saikni ar citiem domubiedriem un bija pazīstams arī ar Adamu Gertneru, kurš kļuva par pirmo redzamāko baptisma vadītāju Latvijas teritorijā. Šos cilvēkus vienoja kopīga izpratne par dievbijību. Kad M.Hamburgera skolnieki nolemj pilnīgi saraut saites ar luterisko Baznīcu un kļūt par baptistiem, M.Hamburgers nepievienojās saviem bijušajiem skolniekiem, bet saglabāja piederību luteriskajai Baznīcai. Pēc 1860.gada J.Rīsa darbā nav lasāmas atsauces par M.Hamburgera klātbūtni baptistu dzīvē. Nav arī citu liecību par M.Hamburgera vērtējumu par baptistu darbību vai aktīviem kontaktiem un sadarbību ar viņa kādreizējiem skolniekiem. 
Neskatoties uz M.Hamburgera personisko izvēli un pozīciju, viņš ir bijis pirmais garīgo meklējumu ierosinātājs vēlākajiem baptistiem. Tāpēc ieskats M.Hamburgera teoloģiskajos priekšstatos sniedz ieskatu pirmo baptistu uzskatos.
Kopsavelkot, skolotāja M.Hamburgera piemiņa sociālajā atmiņā vēl bija dzīva 50 gadus pēc viņa darbības Ziru skolā, apstiprinot, ka skolotājam M.Hamburgeram ir nozīmīga vieta latviešu baptistu historiogrāfijā. J.Rīss vēl 1945.gadā rakstītā referātā atsaucas uz skolotāju Hamburgeru. Jaunākās ziņas par skolotāja M.Hamburgera biogrāfiju ir devusi pamatu tālākiem pētījumiem, kā arī ļāvušas identificēt M.Hamburgera publicētos rakstus “Latviešu Avīzēs”. Varam pieņemt, ka M.Hamburgers vēlējās caur savu darbību savus skolniekus darīt par labākiem luterāņiem, taču šie pamudinājumi un meklējumi tos tuvināšanas vietā attālināja. Luterāņu mācītājam Aleksandram Veinbergam ir savs vērtējums šajā jautājumā: “Sākumā tā nebija nekas vairāk kā atsevišķi indivīdi un grupiņas, kas savas ticības padziļināšanas lietās griezās pie saviem luterāņu mācītājiem. Būtu šie mācītāji dziļāk, kā dvēseļu kopējiem pienāktos, ieskatījušies šo cilvēku garīgajos pārdzīvojumos, šī kustība varbūt nebūtu iegājusi baptisma sliedēs.”
Kādreizējo skolnieku saikne ar M.Hamburgeru un viņu sarunas ar tiem draudzīgiem luterāņu mācītājiem, vēlēšanās iet pie Svētā Vakarēdiena bija izmisīgi centieni palikt pie luteriskās Baznīcas. Viņu polemika, iebildumi nebija pret luteriskās Baznīcas teoloģiju, bet tās praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē. Tāpēc var jautāt, vai šie cilvēki aizgāja no luteriskās Baznīcas, lai kļūtu par baptistiem, jeb kļuva par baptistiem, jo nebija vairs iespējams palikt baznīcā pie kuras līdz tam piederēja?

Komentāri

Ierakstīt komentāru